Dabasgāze

izmantošanā
Dabasgāzes ieguvē un transportēšanā cauruļvados rodas metāna, kas ir dabasgāzes primārā sastāvdaļa, noplūde. Tas nozīmē, ka palielinās silumnīcas efekts, jo metāns 34 reizes vairāk aiztur siltumu 100 gadu laikā, salīdzinot ar CO2.
Dabasgāzes ražošana var radīt lielu piesārņota ūdens daudzumu, kam nepieciešama pareiza apstrāde, uzglabāšana un attīrīšana, lai neradītu tālāku zemes un citu ūdeņu piesārņojumu. Dabasgāzes aku urbšanai uz sauszemes var būt nepieciešama teritorijas attīrīšana un izlīdzināšana, kas var traucēt veģetāciju un augsni. Aku urbšanas procesā rodas arī gaisa piesārņojums. Ņemot vērā, ka dabasgāzes noplūde var izraisīt sprādzienu, ir nepieciešami stingri noteikumi un nozares standarti, kas nodrošina drošu dabasgāzes transportēšanu, uzglabāšanu, izplatīšanu un izmantošanu. Gaisa piesārņojums - Dabasgāzei piemīt tīrāka degšānas salīdzinājumā ar citiem fosīlajiem kurināmiem. dedzinot dabasgāzi, rodas slāpekļa oksīdi (NOx), kas ir smoga prekursori, taču mazākā daudzumā nekā benzīns un dīzeļdegviela, ko izmanto mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Savukārt pielietojot netradicionalo dabasgāzes ieguvi spēj tāpāt negatīvi
ietekmēt reģiona gaisa kvalitāti (Union of Concerned Scientists, 2014) .
Zemes izmantošana un dzīvnieki - Lai izveidotu dabasgāzi un naftas urbuma vietas ir nepieciešama būvniecība, kas nelabvēlīgi spēj ietekmēt gan zemi, gan arī ekosistēmu un tāpat arī dzīvniekus.
Ūdens izmantošana un piesārņojums - Netradicionāla naftas un gāzes izstrāde var radīt veselības apdraudējumu tuvējām kopienām, jo dzeramā ūdens avoti tiek piesārņoti ar bīstamām
ķīmiskām vielām, ko izmanto urbuma urbšanā, urbuma hidrauliskajā sašķelšanā, naftas vai gāzes apstrādē un attīrīšanā vai notekūdeņu novadīšanā.…