Vērtējums:
Publicēts: 27.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Kultūra', 1.
  • Referāts 'Kultūra', 2.
  • Referāts 'Kultūra', 3.
  • Referāts 'Kultūra', 4.
  • Referāts 'Kultūra', 5.
  • Referāts 'Kultūra', 6.
  • Referāts 'Kultūra', 7.
  • Referāts 'Kultūra', 8.
  • Referāts 'Kultūra', 9.
  • Referāts 'Kultūra', 10.
  • Referāts 'Kultūra', 11.
  • Referāts 'Kultūra', 12.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Jēdziens kultūra   
2.  Socializācija – kultūras funkcija   
3.  Kultūras formu atlase   
4.  Dažu kultūru kopējas pazīmes   
5.  Etnocentrisms   
6.  Kultūra kā sabiedrības pamats   
7.  Kultūras struktūra   
8.  Valodas loma kultūrā un sabiedrības dzīvē   
9.  Kulturālie konflikti   
Darba fragmentsAizvērt

Vārds “kultūra” notiek no latīniska colere vārda, kas nozīmē kultivēt, vai iekopt augsni. Vidējos gadsimtos šis vārds sāka apzīmēt progresīvu iekopšanas metodi graudaugi, tādējādi radās agriculture vai zemkopības māksla termins. Bet XVIII un XIX gadsimtos viņa tēraudam lietot un attiecībā pret ļaudīm, tātad, ja cilvēks atšķīrās ar manieru daiļumu un uzrēķinātu, viņu skaitīja “kulturālu”. Tad šis termins tika pielietots galvenokārt pie aristokrātiem, lai nodalītu tos no “nekulturālas” vienkāršas tautas. Vācisks Kultūra vārds tāpat nozīmēja augstu civilizācijas līmeni. Mūsējā šāsdienas dzīvē vārds “kultūra” arvien asociējas ar operteātri, brīnišķīgu literatūru, labu audzināšanu.
Mūsdienīga zinātniska kultūras definēšana atmeta šā jēdziena aristokrātiskas nokrāsas. Viņš simbolizē pārliecināšanas, vērtības un izteiksmīgus līdzekļus (pielietojami literatūrā un mākslā), kuri ir kopēji kaut kādai grupai; tie dienē pieredzes un šīs grupas locekļu uzvedības regulēšanas nokārtošanai. Ticējumi un apakšgrupas uzskati bieži sauc par subkultūru.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants