Atver acis!
Tur zilas debesis,
Raibs taurenītis lidinās,
Saules stari spēlējas!
Cesvainiešiem savulaik bija sauklis:
“Tā tauta, kura nemīlē bērnus un neciena vecākus, ir nolemta iznīcībai!”
Kur manas lelles ir?
Kur mīkstais plīša lācītis?
Kāpēc vairs plauktos nestāv krāsojamās grāmatas?
Kur palicis ir viss,
Kas kādreiz bij tik mīļš un dārgs?
Ir mainījušās intereses vairākkārt
Kopš laikiem, kad es maza biju...
Kopš laikiem tiem, kad uzticējos citiem,
Un ticēju, ka visi sapņi piepildās,
Un visa pasaule manās acīs mainījās!…
