Secinājumi
Platons:
sabiedrība nav viendabīga un tai ir raksturīgs zināms iekšējais dalījums,
cilvēka daba pieprasa katras politiskās struktūras hierarhisku uzbūvi, kura būtu līdzīga atsevišķa cilvēka trīs garīgajām daļām: gudrībai, vīrišķībai un mēra sajūtai,
valsts ir kā nepieciešams nosacījums cilvēka eksistencei,
svarīgākais politiskais jautājums ir jautājums par taisnīgumu, taisnīguma pamatā ir pareizs darbu sadalījums un šo darbu pareizs veikums.
Aristotelis:
ideālas valsts iekārtas izveidošanā drošākā garantija ir pareiza samēra izvēle,
veiksmīgi noformulē varu, par varu uzskatot tieši likumu, jo likums iemieso augstāko varu valstī,
ideālas valsts modeli veido, vadoties un saskaņā ar ētiskajiem uzskatiem, jo ētika veltīta sabiedrības tikumu audzināšanas jautājumiem,
izvirza ideju, ka sabiedrības pamats un sākums ir ģimene.
…
