Vērtspapīru tirgus iedalās primārajā un sekundārajā.
Primāro tirgu iedala biržu un ārpusbiržu sektoros. Biržās kotējas tikai stingri atlasīti vērtspapīri, minimālais darījumu apjoms ir salīdzinoši liels un tirdzniecībā piedalās tikai brokeri. Ārpusbiržas tirgus ir plašāks nekā biržas, tas ir liberālāks un mazāk kontrolēts. Šobrīd Latvijā darbojas praktiski tikai ārpusbiržas tirgus. Ar nedaudzo vērtspapīru tirdzniecību nodarbojas paši emitenti un pāris desmiti brokeru firmu. [1., 25.]
Īpašs vērtspapīru tirgus segments ir sekundārais tirgus. Visi vērtspapīri ir sedzami ar ekvivalentu naudas vai preču daudzumu un pēc būtības ir līdzīgi apgrozībā esošajai naudai – valsts parādzīmēm. Vērtspapīri var tikt izmantoti dažādiem savstarpējiem norēķiniem, ieķīlāti pret kredītu bankā utt. Vienīgā problēma, kas kavē šī sekundārā vērtspapīru tirgus attīstību, ir informācijas un līdz ar to arī uzticības trūkums pret tiem. Apgrozībā laistie vērtspapīri, atkarībā no to likviditātes, vairāk vai mazāk papildina maksājumu instrumentu skaitu.…
