Autora vārdi par krājumu
“ “Caurvējš”. Reizēm tāds, ka klab zobi. Bezmiegs. Jēgas zudumi. Apjukums. Uz kuru pusi? Kāpēc? Plikais optimisms par pliku. Mūsu optimismu ekspluatē, izmanto, pērk par tik un tik rindiņā “lielie brāļi” saviem lielkrieviskajiem nolūkiem. Kas palīdzēs? Mēs paši? Tikai. Bet – cik to pašu? Un tie paši nemaz tik draudzīgi nav. Ir jau. Bet varētu būt vairāk.
Dzejas dienas gan ik gadu sit augstu vilni. Ik rudeni mēs esam tajās. Liela daļa dzejnieku priecājas par silto uzņemšanu, dzejas mīlestību, puķēm, cienastu, spožajām klausītāju acīm. Bet taču tik skaidri redzams, ka šīs dienas ir tikai mazas, siltas minūtītes šajā šķirbainajā, caurvēja izsaldētajā šķūnelī, ko sauc par Latviju! Mums ļauj papriecāties gaišā kopībā tikai dažas stundas – tūliņ sākas pieņemšana komitejā, vakariņas pie priekšsēdētājiem, somu pirts ar vadītājiem un viņu kundzēm. Tas ir tikai mazs modelis, kā modelēt mūs. Bet visapkārt, visapkārt – KĀ tumsa rij, kā ierij tautu! Tai laikā tādiem atklātiem vārdiem tas nav uzrakstīts, ir tikai riebīga caurvēja sajūta. “
…
