Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.01.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Imanta Ziedoņa dzejoļa analīze', 1.
  • Eseja 'Imanta Ziedoņa dzejoļa analīze', 2.
  • Eseja 'Imanta Ziedoņa dzejoļa analīze', 3.
  • Eseja 'Imanta Ziedoņa dzejoļa analīze', 4.
  • Eseja 'Imanta Ziedoņa dzejoļa analīze', 5.
  • Eseja 'Imanta Ziedoņa dzejoļa analīze', 6.
  • Eseja 'Imanta Ziedoņa dzejoļa analīze', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Dzejolis ir sarakstīts brīvās dzejas stilā. Dzejolim nav nevienas vārsmojuma sistēmas principa – ne noteikts zilbju skaits, ne uzsvaru skaits, ne arī pēdu skaits. Tomēr dzejoļa ritmiskums un labskaņa nezūd. To uztur intonatīvais viļņojums ar tā ārējo atbalsi -teksta dalīšanos vārsmās- un atskaņām. Blakus atskaņas palīdz veidot satura ziņā noslēgtas divrindes un trīsrindi. Sievišķās atskaņas nav tik enerģiskas, straujas un aprautas kā vīrišķās. Tās pastiprina dzejoļa mierīgo un plūstošo intonāciju. Veidojas regulāras atskaņas: bb, cc, dd. Pēdējais pants atšķiras no pārējiem formas ziņā – tam nav atskaņu un tas ir sarakstīts četrrindē un novietos vairāk uz vidu. Dzejolis sarakstīts daļenieka pantmērā.
Ziedonis neizmanto lielos sākumburtus un nelieto nevienu interpunkcijas zīmi, paverot lasītājam iespēju brīvi interpretēt to pēc savas dzejas izjūtas. Pieturzīmes radušās, lai varētu iezīmēt tekstā jēdzienisku vai gramatisku vienību robežas un tādējādi padarītu uzrakstīto domu skaidrāku un vieglāk uztveramu.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants