Renesanses 13.gs. radīja jaunu pavērsienu arī literatūrā. Literāti tā laika sabiedrībā tika atzīti par nozīmīgiem kultūra vērtību radītājiem. Tieksme uz reālismu bija viena no pamattendencēm. Tāpēc savos darbos literāti lielākoties attēloja jūtas, baudas, priekus – reālo dzīvi. Daudzas šīs iezīmes bija saskatāmas jau agrīnās renesanses literātu, zinātnieku un filozofu vidū.
Itāļu agrīnās renesanses izcilākā literāta un filozofa Dantes Aligjēri daiļradē atrodamas daudzas iezīmes, turpretim visspilgtāk. Mani viņš ieinteresēja ar visnotaļ interesanto pieeju darbu saturam un viņa biogrāfiju.
Dante Aligjēri, īstajā vārdā Djurante, ir populārākais viduslaiku beigu posma dzejnieks un jaunā kultūras laikmeta – renesances iezvanītājs Eiropas literatūrā. Šī persona tiek uzskatīta par itāļu literārās valodas pamatlicēju, jo darbus veidoja dzimtajā toskāniešu dialektā, nevis latīņu valodā, tādējādi aizstāvot tautas valodas pamattiesības.…
