Eiropas tērauda un ogļu kopienas izveide bija pirmais solis, kas veicināja sadarbības uzsākšanu. Eiropas valstis ar uzmanību sekoja kopienas darbībām un drīz vien ( 50. gadu vidū ) Eiropas valstis konstatēja, ka šis sadarbības modelis ir ekonomiski izdevīgs un efektīgs.
Kopienai bija arī trūkumi. Pirmkārt, valstis saprata ka notiek nacionālās suverenitātes samazināšanas. Otrkārt, valstīm bija sarežģīti atteikties no savas tirgus aizsardzības . Treškārt, Šūlmans 50.gg beigās konstatēja , ka ideja par politisko sfēru nerealizējas tik strauji, kā bija plānots.
Parīzes līguma parakstīšanas laikā sākas institūciju diskusijas par ekonomiskās integrācijas procesu.
50. gadu nogalē Eiropas padomē tika apspriesta speciālā vara – institūcija.
1952. gadā tika parakstīts Eiropas aizsardzības kopienas līgums [ plāns ].
1954. gadā līgums par Eiropas kopienu nonāk balsošanās stadijā, daudzas valstis nobalso pret [ Vācijas sindroma dēļ ] un kopiena netiek izveidota.
1955. gada jūnijā Mesīnā sanāca 6 valstu un spriež kā attīstīt integrācijas procesu.
…
