Vērtējums:
Publicēts: 16.01.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Neverbālā komunikācija', 1.
  • Prezentācija 'Neverbālā komunikācija', 2.
  • Prezentācija 'Neverbālā komunikācija', 3.
  • Prezentācija 'Neverbālā komunikācija', 4.
  • Prezentācija 'Neverbālā komunikācija', 5.
  • Prezentācija 'Neverbālā komunikācija', 6.
  • Prezentācija 'Neverbālā komunikācija', 7.
  • Prezentācija 'Neverbālā komunikācija', 8.
  • Prezentācija 'Neverbālā komunikācija', 9.
  • Prezentācija 'Neverbālā komunikācija', 10.
  • Prezentācija 'Neverbālā komunikācija', 11.
  • Prezentācija 'Neverbālā komunikācija', 12.
  • Prezentācija 'Neverbālā komunikācija', 13.
  • Prezentācija 'Neverbālā komunikācija', 14.
  • Prezentācija 'Neverbālā komunikācija', 15.
  • Prezentācija 'Neverbālā komunikācija', 16.
  • Prezentācija 'Neverbālā komunikācija', 17.
  • Prezentācija 'Neverbālā komunikācija', 18.
  • Prezentācija 'Neverbālā komunikācija', 19.
  • Prezentācija 'Neverbālā komunikācija', 20.
  • Prezentācija 'Neverbālā komunikācija', 21.
  • Prezentācija 'Neverbālā komunikācija', 22.
Darba fragmentsAizvērt

VIZUĀLAIS KONTAKTS
Saskarsmes laikā esošais(vai neesošais) acu kontakts, skatiena valoda.
Ikviens saskarsme sākās un arī beidzās ar acu kontaktu – paskatīšanos uz otru vai novēršanos.
Ja vēlamies panākt labvēlīgu un efektīvu saskarsmi, uz partneri ir jāskatās vai atkarībā no situācijas jāvelta kāds skatiens partnerim, mūsu skatienam jābūt laipnam un ieinteresētam.

Fakti un skaitļi..
Pie neverbālās komunikācijas pieder arī rokassapiediens, draudzīga “uzsišana” pa plecu, stāja, gaita, vizuālais tēls.
Tikai 7 % informācijas tiek nodoti verbāli;
55 - 80% informācijas tiek ar skaļumu, žestiem, mīmiku.
Labo sejas pusi var sliktāk kontrolēt nekā kreiso pusi.
Neverbālā komunikācija ir pirmā, ko apgūst zīdainis un dzīves laikā šī prasme tiek attīstīta.
Runas procesā neverbālie līdzekļi ir patiesāki par verbālajiem, jo dod iespēju:
papildināt verbālo informāciju;
aizstāt atsevišķus vārdus vai frāzes;
akcentēt informāciju vai kādu tās daļu;
izteikt nozīmi, kas pretēja verbāli izteiktajai;
apsteigt informāciju, kas tiks pateikta vēlāk;
ar nokavēšanos dublēt vārdiskā izteikuma saturu;
saglabāt kontaktu starp partneriem un regulēt runas plūsmu;
aizpildīt un izskaidrot pauzes, norādot uz vēlēšanos turpināt sarunu, vai vārdu meklējumu
(Benešs H. Psiholoģijas atlants – Rīga: Zvaigzne ABC)


Autora komentārsAtvērt
Atlants