Kara kuģus var uzskatīt ne tikai par „kailiem” kara mašīnām, bet arī par mākslas darbiem, jo kuģi uzsūca daļu no tautas kultūras. Pūķu galvas, vairogi, ornamenti, buru apšuvums – tas viss padara kuģus unikālus, pievieno tiem dvēseli un ļauj uzreiz iepazīt kādai valstij pieder kāds kuģis.
Apskatot visus spilgtus kuģniecības pārstāvjus, gribētu pateikt, ka tie ir tikai daži no visiem viduslaiku kara kuģiem, kurus var ilgi pētīt un aprakstīt. Izpētot kādus no tiem, var secināt, ka kuģi ir diezgan līdzīgi – visiem ir airi, buras, ieroči un toreizēja moderna konstrukcija, ar ko kuģiem bija lieliska jūras spēja, stiprība, izturība un citas īpatnības. Bet, tomēr, kuģi bija atšķirīgi – vienam bija vairāk airu, citām apbruņojums, vai speciālie lielgabali. Katrs kuģis bija uzcelts tā, lai tas varētu veiksmīgi izpildīt savus pienākumus – iekarošanu, ceļošanu uz lielu attālumu un aizsargāšanu. Pateicoties lielgabalu izgudrošanai, kuģa būves procesa modernizācijai un daudziem citiem jauninājumiem, kara kuģi ieguva straujo un plašo attīstību viduslaiku gaitā, kas arī ietekmēja uz tālāko kuģu evolūciju. Kuģu attīstība ietekmēja ne tikai būves procesu, bet arī vēstures gaitu, kļuva par to neatņemamo daļu.
…
