-
Roberta Mūka dzeja
Secinājumi
Sākot lasīt R. Mūka dzejoļus, jutu nepatiku pret autoru, bet vēlāk manas domas pilnībā mainījās. Autora dzeju es pārpratu un uztvēru nepareizi. Viņš atšķiras no citiem dzejniekiem, kuru darbus esmu lasījusi, jo viņš ļoti daudz rakstīja par nāvi, Dievu un mūžību. Man radās iespaids, ka māksliniekam ir pašnāvnieciskas tieksmes, bet, lasot viņa biogrāfiju un dzejoļus, sapratu, ka tā nav vēlme iepazīt nāvi, bet gan drosme nebaidīties no tās. R. Mūka dzejā izpaužas ass intelekts un skeptiska ironija, apvienota ar alkām pēc mīlestības, maiguma, jutekliskā un garīgā. Autoru fascinēja Zemes un kosmosa, cilvēka un dabas vienotība, par pārāku uzskatot cilvēka mūžīgo atrašanos starp neziņu, tumsu, instinktiem un garīgo aktivitāti. Par svarīgu R. Mūks uzskatīja skaistuma un humānisma sargāšanu starp laikmeta maldiem un vēlmi atrast un izjust ārpus laicīgo, pār personīgo. Viņa dzeja ar savu ironisko vieglumu, metaforisko oriģinalitāti un spriego intonāciju pieder pie 80. gadu trimdas dzejas nozīmīgākajām vērtībām.
…
Dzejas interpretācija: Dzejolis – „Laiku gaitā” Motīvs – spēcīgi izteiktas skumjas par to, kā laika gaitā mainījusies pasaule. Liriskā „es” pārdzīvojums: Dzejoļa sākumā, manuprāt, autors vārdus: „mēs izlīdām no alām pēc tam, kad zvaigznes jau bija izlīdušas no pirmatnējā haosa” nav domājis tiešā nozīmē. Viņš, iespējams, ar to ir domājis laiku, kad cilvēkiem vēl nebija visu kaitīgo lietu, ko viņi tagad un arī tajā laikā ir lietojuši. Tad cilvēki sāka mirt no šīm lietām, tad atkal cīnīties pret tām, bet, pieraduši pie šāda dzīvesveida, cilvēkiem liekas, ka viņiem kaut kā trūkst – tā vairs nav pilnvērtīga dzīve. Ir grūti no tā visa atteikties. Liriskais „es” pauž nepatiku pret milzīgajām pārmaiņām, viņš labāk dotu priekšroku pirmatnējai dabai, bet to vairs nav tik viegli atrast, tādēļ viņš padodas. Liriskais „es” ļaujas visam nedabīgajam – sliktajām lietām - un saprot, ka pamazām tiek atšķelts no dabas, no mūžības. Viņš ļaujas baudām, un baudas mirkļi kļūst par viņa mūžību. Tagad šis, no dabīgā atšķirīgais, ir viņa pieņemtais – dabiskais dzīvesveids. 5
