Otrais pasaules karš sākās, kad Vācija iebruka Polijā 1939. gada 1. septembrī1. Tik nežēlīgu karu pasaule vēl nebija piedzīvojusi, tajā piedalījās 61 valsts.
Kara cēloņi:
Versaļas sistēmas nespēja saglabāt valstu pretrunīgo interešu sabalansētību; Vācijas, Japānas un PSRS dezintegrētība politiskajos procesos un šo valstu straujā nostiprināšanās, sabiedriskās drošības labilitāte (tā balstījās tikai uz mainīgiem faktoriem, kā Francijas šķietamo hegemoniju, Vācijas tikpat šķietamo vājumu un PSRS izslēgšanu no politiskā procesa Eiropā), tautu savienības bezspēcība un nespēja atrisināt svarīgus internacionālus jautājumus. Abu karu izraisīšanā tradicionāli tiek vainota Vācija, tomēr šī valsts nav vienīgā vaininiece ne tikai pie pirmā, bet arī pie otrā pasaules kara, tādēļ tuvāk aplūkošu dažādu valstu atbildību:
Vācija, lai gan ne vienīgā vainīgā, tomēr tai galu galā izrādījās izšķiroša nozīme, ko tieši ietekmēja nacistu nākšana pie varas, aktīvā bruņošanās, cīņa pret netaisnīgajiem Versaļas līguma noteikumiem, ekspansija (dzīves telpas iekarošana Austrumu virzienā), Vācijas hegemonija, ideja par āriešu rases pārākumu un no tā izrietošā rīcībā (sākumā diskriminācija, vēlāk genocīds),…
