Patiesās zināšanas kas slēptas hinduistu svētajos rakstos ir netveramas cilvēkam kas neveltīs visu savu dzīvi lai sasniegtu apgaismību.
Pārsteidz arī tas ka vēdās ir arī daudz tiešu zinātnisku domu, kas tiek datētas ar vairākām tūkstošgadēm pirms tās atklāja un pierādija humānisma laikmeta zinātnieki. „Siddhanta vēdas satur astronomiskus aprēķinus, kuros tūkstošiem gadu pirms Kopernika ietvēra sevī visuma struktūras aprakstu un doti attālumi no zemes līdz citām Saules sistēmas planētām, un šo planētu rādiusi.” (Tuneevs, 2011) Vēdiskā literatūra pazīst arī skaitli „pī”. Un pats pārsteidzošākais ir tas ko atklāja šveiciešu zinātnieks Hanss Dženni. Viņš mēģinaja atrast saikni starp skaņām un formām. Viņš atklāja ka sanskrita valodas skaņas radot īpašas vibrācijas gaisā, galu galā rada formas kas ļīdzinās šī alfabēta burtiem. Šādi fakti liek noprast ka gudrība kas ietverta vēdu rakstos patiešām nav cilvēku gudrība.
Hinduisti tic ka cilvēkam nav brīvas gribas, un vienīgais veids kā iziet no karmas rata, ir tuvoties Brahmanam, jeb svētajam. Rietumu dzīves ritms un filosofija turpretīm mudina dzīvot savādāk, vēl sengrieķu filozofs Epikurs mācija ka jāņem no dzīves viss jo dzīve ir viena un ļoti īsa. Atkarībā no tā kādai socialai kārtai mēs piederam, kādā valstī esam piedzimuši un kā mūs ir audzinājuši vecāki mēs veidojam savus dzīves priekštatus un lemjam kam ticēt un kam nē.
…
