Kā jau visām rīcībām, arī bezdarbam pastāv sekas, un visnotaļ, tās ir briesmīgas.
Pirmkārt jau jāsāk ar to, ka tiek saražots mazāk IKP, kas tālāk ietekmē cilvēku personiskos ienākumus un uzkrājumus. Bezdarbnieki saņem pabalstus, kas būtiksi ietekmē Valsts budžetu, tā tad, tas samazinās. Bezdarba dēļ cilvēki zaudē motivāciju strādāt, baidoties, ka viņus atstādinās no amata, bezdarbs ietekmē arī cilvēku veselības stāvokli, es vairāk teiktu, ka garīgo stāvokli, jo cilvēks visu laiku ir spriedzē un var iekrist depresijā, jo darba zaudēšāna ietekmē pašcieņu. Kā arī, bezdarbs var apdraudēt savstarpējās attiecības ģimenē. Bezdarbnieku vidū pieaug noziedzība un citas nevēlamas parādības sabiedrībā.
Ekonomikā valsts iedzīvotāji tiek iedalīti divās grupās – ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos.
Ekonimiski aktīvie iedzīvotāji ir personas, kas piedāvā savu darbaspēku tirgū. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji dalās vēl divās grupās – nodarbinātajos un nestrādājošos, kuri aktīvi meklē iespēju strādāt.
Ekonomiski neaktīvi iedzīvotāji ir iedzīvotāji jebkādā vecumā , bet darba spējīgi, kurus nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem, ne pie bezdarbniekiem. Tie ir studenti, kuri mācās un nestrādā, pensionāri, mājsaimnieces.
Pati esmu pieskaitāma pie ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem, saucamā zelta jaunatne, kura parazitē uz savu vecāku ienākumu rēķina.8
…
