L. Stumbres lugā „Spalvas” Olafs pats par sevi runā ļoti maz, taču to labi raksturo citi tēli. Lugā Olafs ir visnemanāmākais tēls, bet īstenībā viss šajā lugā notiek viņa dēļ. Visi konflikti, starpgadījumi, cilvēku likteņi ir izveidojušies tādi, kādi tie ir tikai tāpēc, ka tēlu dzīvē bija Olafs.
Lasot lugu, man radās priekšstats, ka Olafs bija diezgan necila personība ar ļoti daudzām iekšējām problēmām. Taču, manuprāt, autore šajā tēlā ielikusi kaut ko vairāk, jo lugas beigās Olafs atšķirībā no pārējiem pārvēršas par ērgli – cēlu, lielu, ievērības un bijības cienīgu putnu. Jo simboliski „..ērglis ir varas simbols, putnu putns. Karaliskuma, gaismas, diženuma, cēlsirdības, varenības, spēka un apgarotības simbols. Viņš ir gaisa valdnieks un spēj aizlidot līdz pašai Saulei. Tāpat viņš ir arī dvēseļu pavadonis uz viņsauli -atjaunotnes simbols, kurš atbrīvo cilvēku no zemes apziņas un palīdz atgriezties pie Dieva.” Spriežot pēc lugas teksta, Olafs bija vientuļnieks, cilvēks, kurš ieslēdzās savā pasaulē un nevēlējās tajā kādu ielaist, jo, manuprāt, apkārtējie ar savu aplamo rīcību viņam vienkārši riebās. Gan viņa sieva Lauma, gan mīļākā Elīne ir teikušas: „..man dažreiz liekas...viņš mūs visus ienīst.”…
