Valodas spilgtās īpatnības
Jēdzieni “Lielā Kulminācija” un “Dzīvības Cirkulis” šajā epifānijā ir lietoti ar abiem lielajiem burtiem, ar ko, manuprāt, autors centās uzsvērt šo sevis radīto jēdzinu un mirkļu nozīmību.
Autors, runājot par attiecību veidošanos, izmanto 1.personas daudzskaitļa formu, kas ne tikai liek noprast, ka liriskais varonis runā par savu personisko pieredzi, bet arī ļauj lasītājam spekulēt, vai lirsikais varonis tekstā pieminēto problēmu attiecina uz lasītāju un sevi kā komandu.
Autors izmanto arī daudzus vienlīdzīgus teikuma locekļus, kā piemēram teikumā “Jāpakļauj, jāinfiltrē, jāinducē.”, kas sastāv tikai no trīs vajadzības izteiksmes darbības vārdiem, tādējādi padarot darbu mazliet intensīvāku, liekot noprast, cik aizrautīgs autors ir par tematu.
Epifānija noslēdzas ar jautājumu lasītājam, kas ļauj noprast, ka autora mērķis bija radīt personisku saiti ar lasītāju, lai tam būtu vieglāk uztvert domu, ko ir centies paskaidrot autors.
Vēl viena neparasta teikuma konstrukcija ir vērojama epifānijas vidusdaļā: “Tas kļūst lielāks un lielāks, mēs — arī!” …
