Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai darbiniekiem ar dažādu virtuālo statusu atšķiras identifikācijas ar organizāciju, tās dimensiju saistība ar apmierinātību ar darbu un nodomu aiziet no organizācijas. Kā arī noskaidrot, vai darbiniekiem ar augstu virtuālo statusu identifikācija ar organizāciju ir tik pat cieša kā darbiniekiem ar zemu virtuālo statusu.
Pētījumā piedalījās 104 respondenti, kuri strādā dažādās profesijās. Vispārējs pētījuma izlases raksturojums 68 (65%) sievietes, 36 (35%) vīrieši, vecumā no 25-40 gadiem (75%), ar augstāko izglītību (53,8%) un nepabeigtu augstāko izglītību (28,8%).
Lai pārbaudītu pētījuma 3.hipotēzi, tika izveidotas 4 grupas: 32 respondenti, kuri veicot savus darba pienākumus kontaktējas ar kolēģiem pārsvarā tikai ar e-pasta, telefona un tml. palīdzību, 36 respondenti, kuri ar kolēģiem pārsvarā kontaktējas tieši, 24 respondenti, kuri veic savus darba pienākumus pārsvarā ārpus savas organizācijas biroja telpām un 58 respondenti, kuri strādā savas organizācijas biroja telpās.
Datu ievākšanai tika izmantotas sekojošas metodes: Identifikācijas ar organizāciju skala (Mael&Ashforth, 1992), Identifikācijas ar organizāciju dažādu kategoriju un dimensiju mērīšanas metode (Van Dick, Wagner, Stellmacher, Christ, 2004), Apmierinātības ar darbu aptauju (P.E.Spector, 1994), kuru 2005.gadā Latvijā adaptēja Ints Burvis, nodoma aiziet no organizācijas anketa un virtuālā statusa anketa (abas tika izveidotas dotā pētījuma vajadzībām). Demogrāfisko datu anketa.
Identifikācijas ar organizāciju mērīšanas anketas tika adaptētas, bet turpinot pētījumu būtu nepieciešams veltīt vairāk uzmanības identifikācijas ar organizāciju afektīvās dimensijas apgalvojumiem (α=0,64), novērtējošās dimensijas apgalvojumiem (α=0,66) un uzvedības dimensijas apgalvojumiem.…
