Ebreju izcelsmes gleznotājs, dzimis 1887. gada 7. jūlijā Vitebskā, Baltkrievijā.
Viņš bija vecākais no deviņiem brāļiem. Viņa tēvs strādāja sāls siļķu fabrikā, viņa māte rūpējās par mājsaimniecību un vectēvs ieaudzināja zēnā mīlestību pret reliģiju un Toras zināšanas.
No 1906. gada studēja Sanktpēterburgā pie Nikolaja Rēriha un Leona Baksta. Ieguvis atpazīstamību, devās uz Parīzi, kur iepazinās ar Gijomu Apolinēru, un Fernānu Ležē.
1914. gadā atgriezās dzimtajā Vitebskā un apprecējās ar Bellu Rozenfeldi, kas kļuva par iedvesmas avotu daudzem viņa darbiem.
Piedalījās 1917. gada revolūcijā, un padomju Kultūras ministrija iecēla Šagālu par mākslas komisāru Vitebskas apkārtnē, viņš kļūst par dibinātāju, direktoru un populārāko pasniedzēju Vitebskas akadēmijā, tomēr 1923. gadā Šagāls kopā ar sievu emigrēja uz Parīzi un 1937. gadā viņš kļuva par Francijas pilsoni. Šagāls: „Parīze manai mākslai ir vajadzīga tāpat kā kokam ūdens.”
Kad otrā pasaules kara laikā Vācija okupēja Franciju, Šagālam ar amerikāņu žurnālista - ebreju glābēja Variāna Fraja palīdzību izdevās emigrēt uz ASV.
Pēc kara Šagāls atgriezās Eiropā un dzīvoja Francijas dienvidos.…
