Dzejolis man ir no dzejoļu krājuma „Nav vārdam vietas. Šo dzejoli sauc „Svins”:
„Es ļoti gribētu no zelta,
Bet svina, svina mana sirds.
Lai kā to pulētu, par velti,
Kā pūlētos – ne spīd, ne mirdz.
Viens gan, ko nesen ievēroju, -
Kad vētrā liecas rudzs un lins,
Vējš mani nevar aizpūst projām.
Un tā man reizēm noder svins.”
Šajā dzejolī rakstīts par tautas ciešanām, ka tās cilvēku norūdījušas, tādēļ sirdis palikušas tik cietas kā „svins”.
…
