Cilvēktiesību jēdziens – visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās. Neatņemamas tiesības neatkarīgi no rases, tautības, ādas, krāsa, valodas, dzimuma, vecuma, veselības stāvokļa, sociālās izcelsmes, ticības politiskajiem uzskatiem, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem. Ierobežojumi tiek noteikti tikai demokrātiskās sabiedrības interesēs un jābūt likumīgam pamatojumam. Normu kopums, kas regulē attiecības starp valsti un indivīdu, Ja tiesības nav ievērotas, indivīds var vērsties pret valsti.
Taču, lai varētu sākt runāt par cilvēktiesību jēdzienu un definīciju, sākumā ir jāapskata cilvēktiesību idejas rašanās. Tātad, pati cilvēktiesību vēsture ir cieši saistīta ar starptautisko tiesību attīstību, jo cilvēktiesības ir daļa no starptautiskajām publiskajām tiesībām. Starptautisko cilvēktiesību attīstību raksturo šie dokumenti – 1215. Magna Harta, 1689. Bill of Rights, 1776. ASV neatkarības deklarācija un 1789. Lielās Franču revolūcijas Cilvēka un Pilsoņu tiesību Deklarācija. Visi šie dokumenti ir formulējuši cilvēktiesības, Magna Harta, piemēram, ierobežoja karaļa varu, kas palīdzēja samazināt lielos nodokļus. Bill of Rights jeb Angļu tiesību Harta savukārt realizēja trīs Loka pamattiesības, gan aizliedza pārmērīgas soda un drošības naudas, gan nežēlīgus sodus. ASV neatkarības deklarācijā tika iekļautas Loka noteiktās dabiskās tiesības.…
