Vērtējums:
Publicēts: 11.02.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Bankas un monetārā politika', 1.
  • Konspekts 'Bankas un monetārā politika', 2.
  • Konspekts 'Bankas un monetārā politika', 3.
Darba fragmentsAizvērt

Zemas ekonomiskās aktivitātes periodā parasti palielina naudas piedāvājumu, lai sekmētu procentu likmju pazemināšanos un investīciju un patēriņa pieaugumu, kas veicinātu tautsaimniecības attīstību. Šādu monetāro politiku sauc par ekspansīvu. Turpretim ekonomikas pārāk straujas attīstības periodā, kad jācenšas novērst iespējamās disproporcijas tautsaimniecībā un jāiegrožo inflācijas tempi, piemērojama restriktīva, t.i., naudas piedāvājumu ierobežojoša monetārā politika. Jebkurā gadījumā regulāri jāseko notikumu attīstībai un jāveic rūpīga ekonomikas rādītāju un to attīstības tendenču analīze, lai apgrozībā nenonāktu lieki finansu resursi, kurus tautsaimniecība attiecīgajā attīstības līmenī nav spējīga absorbēt, jo tāda situācija vienmēr draud ar cenu celšanos.
Galvenais Latvijas Bankas monetārais instruments naudas piedāvājuma un pieprasījuma noteikšanā ir valūtas pirkšanas un pārdošanas operācijas. Kā jau minēts, lai īstenotu monetārās politikas mērķi, Latvijas Banka iepērk jebkuru SDR valūtu groza valūtu piedāvātajā apjomā, attiecīgi palielinot nacionālās valūtas daudzumu apgrozībā. Līdzīgi tas notiek citās valstīs ar fiksētu valūtas kursu, to skaitā Igaunijā un Lietuvā. Līdz ar to Latvijas Banka var kontrolēt tikai Latvijas Bankas tīros iekšējos aktīvus, t.i., kredītus valdībai, banku sektoram un pārējos aktīvus, bet ne ārējos aktīvus. Pastiprinātu ārvalstu valūtas piedāvājumu var izraisīt kapitāla ieplūde no ārvalstīm, sekas būs spiediens uz nacionālās valūtas kursu, un tā novēršanai lietojami naudas piedāvājuma samazināšanas instrumenti. Iepērkot ārvalstu valūtu, aug tīrie ārējie aktīvi, t.i., Latvijas Bankas ārvalstu valūtas rezerves (nacionālās valūtas segums), tomēr šis pozitīvais moments neatsver lata piedāvājuma strauja pieauguma negatīvās sekas.
Nosauciet trīs lielākās komercbankas Latvijā (pēc kādiem rādītājiem)?
Šā gada pirmajā pusē pelnošākās Latvijā strādājošās bankas bija «Swedbank», «ABLV Bank» un «Rietumu banka». «Swedbank» gada pirmajos sešos mēnešos strādājusi ar 36,577 miljonu latu peļņu, «ABLV Bank» nopelnījusi 17,446 miljonus latu, «Rietumu banka» - 16,468 miljonus latu.

Autora komentārsAtvērt
Atlants