Liriskā varone ir gatava atteikties no dzīves priekiem, viņai nepieciešams tikai gribasspēks:
” Man no debess dzēšat
Visu spožumu[...]
Atstājat tikai gribu:
Dzīvot, dzīvot vēl! ”
Viņa asi vēršas pret cilvēku bailēm cīnīties ar paša tieksmēm, kas noved dzīves rutīnā. Kad liriskā varone kādu patiesi mīl, viņa pret to ir dāsna un arī pret apkārtējiem ir tāda pati:
„No manām pilnām rokām
Birst pērles, dimanti,
Un aplaimot es spētu
Pat visu pasuli!”…
