Lai varētu paredzēt notikumus, idejas, priekšstatus vai kādu fenomenu, pētniekiem ir jāveic detalizēta, objektīva analīze. Viena no tādām procedūrām, kas tiek lietota šādas analīzes gadījumā, ir tautas skaitīšana, kurā tiek pētīts katrs pamatiedzīvotājs. Taču piemērot tautas skaitīšanas metodi katram pētījumam ir nepraktiski, tādēļ pētnieki izstrādājuši alternatīvas metodes.
Visbiežāk pielietotā alternatīvā metode ir veikt nejaušo izlasi no iedzīvotājiem, aplūkot šo izlasīto iedzīvotāju daļu un tad pētījuma rezultātus vispārināt uz visu iedzīvotāju kopskaitu. Pastāv vairākas procedūras, lai identificētu vienības, kas var būt izlases daļa.
Ja pētnieku mērķis ir iegūt derīgu un pielietojamu rezultātu, tad pētniekiem ir jāvelta liela uzmanība metodēm, kādas viņi izmanto, lai veiktu izlasi. Metodes ir ļoti dažādas. Dažas no tām ir ļoti vienkāršas un neprasa daudz laika un līdzekļu, savukārt citas ir ļoti laikietilpīgas un dārgas. Un pētniekiem ir jāizlemj, vai laiks un nauda ir pats svarīgākais viņu pētījumā.
Nedrīkst pavirši izvēlēties metodi, ar kuru tiks veikta izlase. Ja izlases metode tiek izvēlēta pavirši, visam iepriekšējam – pētījuma hipotēzes izvirzīšanai, pētījuma plānošanai, jautājumu veidošanai – var nebūt nekādas nozīmes, ja izlase būs izdarīta nevērīgi. Izlases procedūrai jābūt rūpīgi pārbaudītai, lai pārliecinātos, ka analīzes rezultāti nav izlases noteikti – ka rezultāti nav balstīti uz izmantoto izlases veidu pētījumā.1…
