1. Cilvēka ideāls apgaismotāju uzskatos.
Par laikmeta lozungu kļuva brīvība. Apgaismība ticēja cilvēka prātam. Ar prāta palīdzību zinātnieki iepriekšējos gadsimtos bija izveidojuši pasaules ainu, kas balstījās uz dabas likumiem. Tādā pašā veidā, pēc apgaismotāju domām, cilvēki varētu radīt labāku sabiedrību. Papildus prātam apgaismība augstu vērtēja arī kritiskumu un atbrīvošanos no autoritātēm.
2. Eiropas vēsture un Eiropas sabiedrības nākotnes misija (kultūras progresa ideja un priekšstati par civilizēto cilvēci).
Cilvēks ir vienīgais dzīvnieks, kam ir jāstrādā, līdz ar to liela nozīme ir audzināšanai, izglītošanai un pieredzes nodošanai caur mācību. Šī svarīgā loma ir jāuzņemas ne tikai vecākiem, bet arī valstij. Izglītošanas un prāta varenību pētīja un sludināja I.Kants. Tā pamatā ir ticība mūžīgā miera iespējamībai, pa kura priekšnoteikumu tika uzskatīts sabiedrisks līgums par līdzīgu tautu savienību. Tolaik viņš neguva atsaucību, bet viņš tomēr ir bijis viens no Tautu Savienības un Eiropas apvienošanās garīgajiem tēviem.
3. Apgaismības idejas (apgaismības teorētiskais mantojums) mūsdienu priekšstatos par kultūru.
Vispasaules miera ideja
Bērnu izglītošana – vecāki + valsts
Daba mūsu māte – izglītība un prāts mūs ir attālinājis
Cilvēka izvēles brīvība
Sabiedrības pabērnu atbalsts no valsts
Apgaismības idejas izpaudās daudzveidīgi un pretrunīgi, tās eiropiešiem mantojumā ir atstājušas optimismu, ticību brīvībai un cilvēces progresam!
Nav politisko vai profesiju mantošanas iespēju
Ticību līdzāspastāvēšana ar ateismu
Nekorumpēti ierēdņi…
