Imanta Ziedoņa dzejas neparastā leksika

Dzimis 1933. gada 3. maijā Rīgas apriņķa Slokas pagasta Ragaciemā zvejnieku ģimenē.
Beidzis Tukuma 1. vidusskolu (1952.g.), LVU Vēstures un filozofijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu neklātienē (1959.g.) un Augstākos literatūras kursus.
M. Gorkija Pasaules literatūras institūtā Maskavā (1964.g.). Studiju gados strādājis gadījuma darbus -bijis bibliotekārs, ceļu remontstrādnieks, skolotājs. Savu pirmo dzejoļu krājumu izdevis 1961. gadā. Uzņemts par rakstnieku savienības biedru. Strādājis izdevniecībā “Liesma” par dzejas redaktoru (1965-1968), bijis PSKP biedrs.
Būdams Latvijas kultūras fonda priekšsēdētāja amatā (1987-1992), Iedibinājis Spīdolas dienas, Spīdolas stipendijas, Daugavas krastu sakopšanas programmu, konkursu par sakārtotības spējām Latvijas lauku sētās. Izvēlēts un darbojies LPSRAP, pēc tam LRAP (1990-1991), bijis AP tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā kā neatkarīgais deputāts. Pašlaik strādā Latvijas institūtā par direktora vietnieku.
Kopš 1968. gada- profesionāls rakstnieks. Strādā daudzos žanros: Ceļojumu apraksti (“Kalnu Altajs” , “Karēlijas upes” , “Kurzemīte”), dzeja, dramatizējumi skatuvei (A.Čaka “Spēlē, spēlmani” , “Motocikls”), pasakas, kinoscenāriji (G. Pieša filmai “Pūt ,vējiņi” , A. Freimaņa filmai “Puika”, kopā ar H. Franku A Freimaņa dokumentālajai filmai “Gada reportāža”, I. Selecka dokumentālajai filmai “Gājiens ar krokodilu”), librets I. Kalniņa operai pēc Raiņa lugas “Spēlēju ,dancoju”, teksts I. Kalniņa oratorijai “Dzejnieks un nāra”. Kopš 1995. gada kopo materiālus saviem “Rakstiem” 12 sējumos.…