Vērtējums:
Publicēts: 01.12.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Senās Ēģiptes tēlniecība', 1.
  • Prezentācija 'Senās Ēģiptes tēlniecība', 2.
  • Prezentācija 'Senās Ēģiptes tēlniecība', 3.
  • Prezentācija 'Senās Ēģiptes tēlniecība', 4.
  • Prezentācija 'Senās Ēģiptes tēlniecība', 5.
  • Prezentācija 'Senās Ēģiptes tēlniecība', 6.
  • Prezentācija 'Senās Ēģiptes tēlniecība', 7.
  • Prezentācija 'Senās Ēģiptes tēlniecība', 8.
  • Prezentācija 'Senās Ēģiptes tēlniecība', 9.
  • Prezentācija 'Senās Ēģiptes tēlniecība', 10.
Darba fragmentsAizvērt

Ēģiptieši tēlniecībā attēloja sfinksas (mitoloģisku dzīvnieku statujas ar lauvas ķermeni un cilvēka vai dzīvnieka galvu), no kurām visslavenākā ir Lielā sfinksa (apm. 2500 g. p.m.ē.), kas ir aptuveni 60 pēdas augsta un 240 pēdas gara. Ēģiptieši veidoja arī nelielas statujas, piemēram, Ehnatona un Nofretes skulptūras, kas veidotas no kaļķakmens un krāsotas.

Ēģiptieši ievērōja gan tēlniecībā, gan glezniecībā cilvēka atveidošanā īpašus noteikumus – seja, rokas, kājas rādīti sānskatā, bet cilvēks tors (ķermenis) attēlots no priekšpuses.

Ēģiptieši parasti attēloja lietas no visizteiksmīgākās puses.

Ehnatons
Ehnatons, sākumā pazīstams kā Amenhoteps IV, bija 18. dinastijas Ēģiptes faraons. Viņš ir galvenokārt zināms pēc sava mēģinājuma ieviest Ēģiptē monoteisku reliģiju atonismu – Atona godināšanu.
Ehnatona portretiskās galvas modelējums ir dabisks un precīzs (smilšakmens)
Tai ir šaura seja ar spēcīgu uz priekšu izvirzītu zodu, kas liecina par stipru, ar gribasspēku apveltītu personību, puspievērtajos plakstiņos iegulušas skumjas.
Ehnatona un viņa sievas Nefretetes portreti darināti gan kā pilnplastikas tēli, gan cilņa tehnikā.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants