. gadsimta sākumā, sākoties krustnešu iebrukumam, Tērvete bija viena no spēcīgākajām zemgaļu apmetnēm ar labi nocietinātu pilskalnu.
Tērvetes pilnskals
Tolaik Tērveti pārvaldīja Viestarts, kam pakļāvās lielākā Zemgales daļa. Zemgaļi ap 20 gadu sadarbojās ar krustnešiem, kurus vadīja bīskaps Alberts, cīņā pret lībiešiem. Sadursmes ar krustnešiem sākās tad, kad Mežotnē pieņēma kristīgo ticību un tur tika izvietota vācu karaspēka vienība. 1228.gadā zemgaļi Viestarta vadībā pievienojās kuršiem karagājienā pret Rīgu. 1254.gadā Zemgali pilnībā ieņēma krustneši. 1279.gadā zemgaļu vadonis Nameisis padzina vāciešus no Tērvetes, bet 1281.gadā Tērveti atkal ieņēma krustneši. Nameisis aizgāja uz Lietuvu. Bet tērvetieši drīz atkal atbrīvojās no vāciešiem. 1285.gadā ordeņa mestrs devās uz Tērveti, bet nespēja to ieņemt. Tad krustneši nostiprinājās nocietinātajā zemgaļu Svētkalnā, ap 200m no Tērvetes pilskalna, un ilgu laiku terorizēja plašu apkārtni. Zemgaļi un lietuvieši gan aplenca Svētkalnu, bet nespēja to ieņemt, tāpēc tērvetieši nodedzināja savu pili un aizgāja uz Raktes (Žagares) novadu. Pēc zemgaļu padzīšanas vācieši nopostīja arī Svētkalna pili.…
