Čigāni jeb romi, kas ir nomadu cilts ,kas cēlusies Ziemeļindijā, Eiropā parādījās viduslaikos, 11. un 12. gadsimtā , vēlāk Balkānos, tad arī Vācijā, Polijā un Skandināvijā. Latvijā čigāni ienāca 15. un 16. gadsimtā no Vācijas un Polijas. Viņi turpināja dzīvot taboros, saglabādami tradicionālo dzīvesveidu. Pret tiem diezgan strikti vērsās katoļu baznīca, jo viņi nebija kristīti un nodarbojās ar zīlēšanu. Lielākā daļa asociocē čigānus ar mūziku, zīlēšanu kā arī ar zirgkopību. Šīs asociācijas acīmredzot mantotas no ļoti senas vēstures, kad iedzīvotāji Indijā bija sadalīti kastās un piesaistīti noteiktiem amatiem.Dažādas tautas čigānus dēvē dažādi. Arī Latvijā pastāv divi šīs tautas nosaukumi - čigāni un romi. Citās valstīs tos dēvē dažādi – Spānijā- gitanos, angliski runājošajos reģionos- gypsy, Francijā- Bohemiens vai Tsiganes, Vācijā – romi vai sinti. Paši čigāni sevi dēvē par romiem vai buriem. Mūsdienās čigāni ir sastopami gandrīz jebkurā valstī izņemot Japāna. Čigāni var lepoties ar ļoti bagātīgu kultūru un folkloru, kā arī īpašo valodu.…
