Tiek uzskatīts, ka visas mūsdienu organizācijas ir birokrātiskas. Vārds birokrātija rādies 1745. gadā De Gurno. Birokrātija nozīmē ierēdņu varu. Sākumā vārdu lietoja attiecībā pret valdības iestādēm, pazemojošā kontekstā. Birokrātija bieži asociējās ar neefektivitāti un izšķērdību.
Lai noskaidrotu birokrātijas izplatību, Vēbers radīja birokrātijas ideālo tipu (šeit ideāltips ir domāts kā „tīrā forma”). Vēbers izdala vairākas birokrātijas ideālā tipa raksturiezīmes: varas hierarhija, uzvedības noteikumi, darbinieki ir nodarbināti pilnu darba dienu ar piemērotu atalgojumu, ir nodalīti pienākumi organizācijā un ārpus tās, nevienam no darbiniekiem nepieder materiālie resursi, pār kuriem valda.
Vēbers atzīmē, ka neliels skaits birokrātisku organizāciju pastāvēja lielajās tradicionālajās sabiedrībās. Piemēram, Ķīnā, kur birokrātiskā ierēdniecība atbildēja par valdības darbībām. Viena no birokrātijas tipiem tradicionālajā sabiedrībā bija armija. Tikai mūsdienās tā ir visās mūsdienu organizācijās.
Daudzi birokrātiju skata citā gaismā – kā sakārtotības, tiešuma un efektīvu administrēšanas modeli. Birokrātija īstenībā ir pati praktiskākā organizācijas forma, kuru ir izstrādājusi cilvēce, tā kā visi uzdevumi (darbības) tiek regulētas pateicoties stingriem darbības likumiem. Pēc Vēbera - birokrātijas izplatība mūsdienu sabiedrībā ir neizbēgama.…
