Senās Rīgas arhitektūra vēsturiski saistāma ar bīskapa jaunās galvenās baznīcas (katedrāles) celtniecību, kā arī ar klostera celšanu - Rīgas arhibīskapijas augstākajai garīdzniecībai. Baznīca bija veltīta svētajai Marijai, bet biežāk to sauca vienkārši par Domu, kā tolaik dēvēja katedrāles. Rīgas Domu līdz ar klostera telpām un galeriju ap kvadrātveida pagalmu sāka būvēt 1211. g. Tās plāns veidots pēc katedrālēm raksturīgas sistēmas (Saksijas bazilikas tips). Celtniecība sākta kora daļā, pievienojot pakāpeniski draudzes telpas trīs jomus, kamēr ēka nebija sasniegusi savu pašreizējo garumu - 88 m. Visvēlāk uzcēla torni. Celšanas laikā pirmatnējā iecere daļēji aizstāta ar citu: ēku, kuru sāka celt kā halles būvi no liela izmēra kaļķakmens bluķiem, pabeidza ķieģelī, romānikas konstruktīvo sistēmu aizstāja ar gotisko, līdz ar to izmainot ēkas proporcijas un kompozīciju. Pārejas perioda no romānikas uz gotiku specifiskās formas iemiesotas Skaistā arku galerija ap kluatru ir viens no izcilākajiem agrās gotikas arhitektūras pieminekļiem Baltijā.
Baznīcas būvi pabeidza gotikas periodā ap 1270. g. Visai drīz, šķiet, ap 1300. gadu baznīcas centrālo jomu paaugstināja (augstums 26 m) un baznīca ieguva bazilikas veidu.
…
