Divas lielākās seno laiku armijas bija Maķedonijas Aleksandra armija un Romas armija. Aleksandra valdīšanas laikā (336.-323.g. p.m.ē.) mazā grieķu valsts Maķedonija radīja lielisku armiju, kuras pamatā bija falanga- šķēpiem bruņotu kājnieku slēgta kaujas ierinda. Turpretī Romas armijas pamats bija leģions, kurā ietilpa kājnieki un jātnieki. No 800. gada p.m.ē. līdz 200. gadam m.ē. leģions bija Romas varenības nesatricināms simbols. Stingri disciplinētie un labi organizētie leģioni bija tas spēks, kas atnesa Romai izcilo senās pasaules valdnieces slavu.
Etruski bija Romas armijas pamatlicēji. Tie bija valdošā militārā kārta, kas izmantoja vietējos iedzīvotājus kā laukstrādniekus un kalnračus, arī kā kājniekus savā armijā. Etrusku aristokrāti bija lieliski karotāji, prata lietot zirgus un kaujas ratus. Pirmā zeme, ko iekaroja Romas armija bija Etrūrija, jo Etrusku pilsēta Veji atradās tikai kādus 20km no Romas.…
