Zinātnes attīstībā turpinājās jau 17. gadsimtā sāktā virzība. Pilnveidojās dabaszinātnes, mērķtiecīgākas kļuva arī zinātniskās ekspedīcijas. 18. gadsimts pilnībā atteicās no iesīkstējušā uzskata par Visuma rašanos, izstrādājot teorijas par Zemes un Visuma veidošanos.
Radās jauni atklājumi konkrētās dabaszinātņu nozarēs. 18. gadsimtā tika atklāts skābeklis un citas gāzes, kas noskaidroja degšanas procesa būtību. Pamatus zinātniskajai ķīmijai lika franču ķīmiķis un fiziķis Antuāns Lorāns Lavuazjē, kurš, noskaidroja, ka vielu degšana ir to savienošanās ar skābekli, pierādīja, ka elpojot tiek uzņemts skābeklis un izdalīta ogļskābā gāze. Kopā ar Pjēru Simonu Laplasu viņš izstrādāja arī termoķīmijas pamatus.
Apkopojot ziņas par dzīvnieku bioloģiju un ekoloģiju, francūzis Žoržs Bifons kopā ar citiem autoriem sastādīja „Dabas vēstures” 36 sējumus. …
