18.gs. beigās Francijas sabiedrībā bija radusies krīze. Lielākā daļa Francijas iedzīvotāju dzīvoja lielā nabadzībā. Jau tā grūto stāvokli pasliktināja Francijas finansiālā krīze. Karalis nespēja tikt galā ar visām šīm problēmām tāpēc aristokrātija piespieda viņu sasaukt Ģenerālštatus, kārtu pārstāvniecības sapulci, kas aizsāka publisku diskusiju par reformu nepieciešamību. Ģenerālštatos tika pārstāvētas trīs kārtas – aristokrātija, garīdzniecība un buržuāzija. Buržuāzija vēlējās panākt sev līdztiesību ar pārējām kārtām. Trešā kārta panāca Ģenerālštatu likvidēšanu tā vietā nodibinot revolucionāro Francijas Satversmes sapulci. Karalis bija kļuvis bezspēcīgs, Parīzē pastiprinājās pārtikas trūkums un bezdarbs, un sākās demonstrācijas un nemieri. Karalis tika gāzts no troņa un Francija tika pasludināta par republiku.…
