Skaista sieviete ar kaparkrāsas matiem, lielām, zaļām acīm un neskaitāmu gaišu vasarraibumiņu piesētu, bālu ādu. Precējusies ar Jākobo, ir meita. Savai meitenei viņa bija izsapņojusi visu, kas pašai jaunībā bija liegts. Brīnišķīgu 18 gadu jubilejas balli, ar izcilību pabeigtas universitātes diplomu, vīru, kas meitenei spētu sniegt visu, kas tika dots Džovannai un vēl vairāk. Tomēr abas labi nesatika. Jākobo Lančāni bija sāpīgs jautājums viņu attiecībās. Jau ilgāku laiku viņi faktiski dzīvoja šķirti, lai gan oficiāli laulība nebija šķirta; tas notika tāpēc, ka Jākobo saslima ar nedziedināmu slimību, bet viņa to vienkārši nespēja pieņemt. Džovanna vienmēr bija jutusi sakāpinātu nepieciešamību mīlēt sevi pašu, neliekoties ne zinis par pārējo pasauli. Viņa bija izslāpusi pēc laimes, bet trūkums un posts, slimības un nāve iedvesa šausmas. Džovanna klusībā nodomāja, ka dzīves pieredze iemācījusi gandrīz visu, tikai ne spēju pārciest pašas egoisma žņaugus. Sezi raksturo šādi :,,Domāju, ka neesmu ne īpaši gudra, ne īpaši apsviedīga. Neesmu par sevi augstās domās. Es nespēju pieņemt ciešanas, man nepatīk slimnīcas, un es gluži vienkārši ienīstu bēres”. Tad viņa satiek Matildi. Vecajai sievietei var uzticēt visas savas slēptākās domas un jūtas, kā arī paveiktos darbus un izdarītās kļūdas.…
