Trīs vispārīgas idejas par audzināšanu 19.gadsimta beigās un 20 gadsimta sākumā

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā saturīgos pedagoģiskos strīdos tika noskaidrotas trīs vispārīgas idejās par audzināšanu:
1. Katrā audzināšanas un skološanas darbā vienmēr acu priekšā jātur viss veselais cilvēks – šo ideju savā laikā dziļi pamatoja Pestalocijs, un tā uzsver, ka katrs audzināšanas un mācības galamērķis ir nevis labs profesionāls, bet izaudzināts pilnvērtīgs cilvēks(5, 115.lpp.).
Aleksandrs Dauge to nosauca par humanitātes principu un teica: „Tas ir atzīsts no visiem mūslaiku pedagogiem, un neviena balss pret to nepaceļas” (2, 5.lpp.).
Savā laikā Komenskis rakstīja: „Tā kā no bērnības un audzināšanās ir atkarīga visa turpmākā dzīve, tad mērķis netiks sasniegts, ja ikviena dvēsele nebūs iepriekš sagatavota visam, kas var notikt dzīvē. Līdzīgi tam, kā mātes miesās topošajiem cilvēkiem veidojas vieni un tie paši locekļi, turklāt katram cilvēkam attīstās visi locekļi: rokas, kājas, mēle u.c., kaut arī ne visi kļūst amatnieki, skrējēji, rakstveži, oratori, - tāpat arī skolā viesiem jāmāca viss, kas attiecas uz cilvēku, lai gan katram nākotnē nederēs kaut kas cits” (3, 72.lpp.). Manuprāt, viņa domu var saskatīt par šīs audzināšanas idejas iedīgļu.
Pestalocijs uzskatīja, ka galvenais audzināšanas mērķis ir – izpausme „cilvēcības patiesumā” bērnos. Un tas var būt sasniedzams tikai tad, ja bērnos harmoniski attīstīt viņas dabīgas spējas un dotības. Pēc viņa domām audzināšanai ir jābūt ar dabas-atbilstošu raksturu, tas ir domāts tā- lai audzināšana tiek būvēta saskaņā ar bērnu dabu.
Savukārt M. Štāls savā grāmatā rakstīja, ka audzināšanas mērķis ir divējāds. Pirmkārt, attīstīt un izkopt bērnā mītošos spēkus un tieksmes, resp. attīstīt bērna personību. No šī viedokļa audzināšana ir attīstīšana. Otrkārt, nodot jaunajai paaudzei mūsu priekšteču kulturālo mantojumu: tikumību, reliģiju, mākslu, zinātni. No šī viedokļa audzināšana ir bērna iepazīstināšana ar kulturālām vērtībām un sagatavošana augstākai kulturālās attīstības pakāpei. Šai nozīmē audzināšana ir garīgo vērtību nodošana no vecās paaudzes jaunajai paaudzei. Arī Štāls rakstīja par to, ka audzināšanai un audzināšanas mācībai jāpatur acīs visi cilvēka attīstības posmi. ( 6, 4.lpp.).

…