Lieldienu puķes izgatavo no krāsainām olu čaumalām, tās uzspraužot uz kociņiem un izrotājot ar spalvām un papīriem (Kā svinēt Lieldienas, B.g.).
Iespējami arī citi - ne mazāk ekstravaganti telpu rotāšanas paņēmieni, piemēram, ziedoša slota, kas izdaiļota ar papīra vai dzijas ziediņiem vai Lieldienu vainags, kas veidots no pūpolu zariem, kuriem apsietas lentītes un piestiprinātas olu čaumalas (Kā svinēt Lieldienas, B.g.).
Svinības notiek draugu lokā no 12:00 līdz 18:00. Piedalās 20 cilvēki. Visi sapulcējušies lauku mājā, kuras pagalms ir piemērots Lieldienu spēlēm, kuras paredzēts spēlēt pēc svētku mielasta. Galda rotājumi veido lielu Lieldienu ligzdu no sūnām. Ligzdā sēž liela perētājvista, visapkārt novietotas krāsainas Lieldienu olas. Ola ir būtiskākais Lieldienu simbols. Olas – galvenais ēdiens un cienasts šajos svētkos. Viesus apkalpo namamāte.
Ola kopš tālās senatnes uzlūkota par dzīvības brīnumu. Krāsotu olu dāvināšana arī līdz šodienai saglabājusi laba vēlēšanas tradīciju (Dēbelins, Bullings, 2000.).
Scenārijs
2 nedēļas iepriekš:
nosūtīt ielūgumus.
Nedēļu iepriekš:
Sagādāt galdautu.
Sagādāt galda rotājumus.
Dienu iepriekš:
Iepirkties pēc saraksta.
Mežā savākt sūnas.
Nokrāsot Lieldienu olas.
Pagatavot mokas šarloti un nolikt to aukstumā.…
