Viktors Igo ir viens no izcilākajiem franču romantisma pārstāvjiem, ieņem arī izcilu vietu restaurācijas laika literatūrā. Izcilā autora vārds simbolizējas 19. gadsimta divdesmito gadu beigu romantismu.
Viktors Igo ir Napoleona armijas ģenerāļa dēls. Daļu no savas bērnības autors pavada Itālijā un Spānijā. Ietekmējies no savas mātes, franču rojālistes (karaļa varas piekritējas). Sākumā Igo ir karaļa varas atbalstītājs, kaut arī augstu vērtē Napoleona slavu. Jau agrā jaunībā jūsmoja par literatūru, sevišķi par Šatobriānu. Pirmais dzejas krājums iznāca 1822. gadā par ko karalis viņam piešķir 2000 franku gadskārtējās pensijas. Karala Luija Filipa valdīšanas laikā rakstnieks kļūst par akadēmiķi un pēru (dižciltīgo un parlamenta augšpalātas locekli), tomēr viņš piedalās 1848. gada revolūcijā, kā rezultātā Igo tiek ievēlēts par Satversmes sapulces locekli, vēlāk par Likumdošanas sapulces locekli. Viņš sāka izdot avīzi L’Evenment ar devīzi: Nesamierināmu naidu anarchijai, sirnīgu un dziļu mīlestību tautai.…
