Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.09.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Anarhija un hegemonija', 1.
  • Referāts 'Anarhija un hegemonija', 2.
  • Referāts 'Anarhija un hegemonija', 3.
  • Referāts 'Anarhija un hegemonija', 4.
  • Referāts 'Anarhija un hegemonija', 5.
  • Referāts 'Anarhija un hegemonija', 6.
  • Referāts 'Anarhija un hegemonija', 7.
  • Referāts 'Anarhija un hegemonija', 8.
  • Referāts 'Anarhija un hegemonija', 9.
  • Referāts 'Anarhija un hegemonija', 10.
  • Referāts 'Anarhija un hegemonija', 11.
  • Referāts 'Anarhija un hegemonija', 12.
  • Referāts 'Anarhija un hegemonija', 13.
  • Referāts 'Anarhija un hegemonija', 14.
  • Referāts 'Anarhija un hegemonija', 15.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Neoreālisma skatījums uz starptautisko struktūru    4
2.  Neoliberālisma skatījums    8
3.  Konstruktīvisma skatījums    11
  Nobeigums    14
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    15
Darba fragmentsAizvērt

IEVADS
Struktūra definē sistēmas elementu, daļu kārtību jeb novietošanos attiecībā vienai pret otru. Struktūras izšķīrums ir būtisks, tā kā tas ietver sevī būtiskas rakstura īpašības, kas ļauj vieglāk veikt analīzi.
Tiek uzsvērts tas, ka starptautiskās sistēmas struktūra atšķiras no tās, ka prevalē valsts iekšienē. Un abas šīs struktūras būtiski atšķiras – valsts iekšienē dominē hierarhija ar hierarhisku un centralizētu varas sadalījumu, turpretī starptautiskajā sistēmā valda anarhija – bez augstākstāvoša pārvaldes orgāna, decentralizēts varas sadalījums, tā kā starptautiskās sistēmas galvenie aktori – valstis – šādu augstākstāvošu pārvaldes orgānu nav deleģējušas, taču tas nenozīmē, ka starptautiskajā sistēmā pastāvētu totāls haoss jeb visu karš pret visiem. Pastāv noteikta sistēma, noteiktas likumsakarības, kas uztur sava veida kārtību. Taču šajā gadījumā tālāk ir grūti minēt kaut ko konkrētu, tā kā dažādas teorētiskās pieejas skatās uz pastāvošajām struktūrām dažādi, izvirzot arī noteiktas vadlīnijas par aktoru uzvedību noteiktas struktūras ietvaros.
Šajā referātā tiks aplūkots, kā uz starptautiskās sistēmas struktūru – anarhiju lūkojas dažādu teoriju pārstāvji – neoreālisti, neoliberāļi, konstruktīvisti. Katra pieeja liek uzsvaru uz saviem faktoriem, kas tiek uzskatīti par būtiskākiem salīdzinājumā ar citiem.
Saskaņā ar neoreālismu, struktūras atšķirību dēļ, mijiedarbība nāciju iekšienē (‘within’) un savstarpējā atkarība starp nācijām ir divi atšķirīgi jēdzieni, ko ir būtiski izšķirt. Anarhijā, tiek uzsvērts, līdzīgas vienības sadarbojas, un šīs vienības ir funkcionāli līdzīgas un tādas arī tiecas palikt, turpretī hierarhiskā sistēmā nevienlīdzīgas vienības mijiedarbojas, tās tiek diferencētas, kā arī tās tiecas paaugstināt savu specializāciju.
Neoliberālisms uzsvaru liek uz savstarpējo atkarību – kā ekonomisko, tā ekoloģisko un militāro. Un šajā sakarā būtisks uzsvars tiek likts uz starptautiskajām organizācijām un valstu sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros. Neoliberālisms nodarbojas ar savstarpējās darbības koordinācijas problēmas risināšanu.
No konstruktīvistu skatu punkta, jēdziens “anarhija” drīzāk attiecas uz kaut kā trūkumu, nevis klātbūtni jeb tas apzīmē augstākas varas trūkumu. Konstruktīvisti uzsvaru liek uz idejām, normām, vērtībām, kas ir būtiski faktori arī starptautiskajā sistēmā.

Autora komentārsAtvērt
Atlants