Čaka talantam raksturīgā nosliece uz sižetisku dzeju liek viņam agri pievērsties liroepiskai.
Poēma „Umurkumurs” nāk klajā 1931. gadā. Tā vēsta par Rīgas dzīvi cumftu laikā, par vienu no Rīgas iedzīvotāju izpriecām rudenī – ābolu svētkiem. Tas ir arī stāsts par neveiksminieka drēbniekzeļla Jāņa bojāeju.
Darba pamatnoskaņa ir drūma. Poēma veidota krasos kontrastos. Svētku prieks un kņada spēcīgi kontrastē un papildina traģisko Jāņa bojāeju.
Poēmas centrā atrodas bezdarbnieks Jānis – autora humānistisko ideju nesējs. Ar šīs poēmas palīdzību Čaks vēršas pret varmācību un cietsirdību. Jānis – sievas pamests, nabadzīgs un izbadējies, dzīvo kartona kārbā. Dzīve šim cilvēkam zaudējusi jēgu. Viņam šķiet netaisnīgi tas, ka viņš pret visiem ir labs, bet pats cieš trūkumu. …
