Romāns mani pārsteidza arī ar ko pozitīvu. Laikam ritot, Īva un pārējie latvieši, kuri bija spiesti dzīvot vienā mājā, kas sākumā likās neciešami, sadraudzējās, pārdzīvoja viens par otru, izdzīvoja priekus un bēdas. Tāpēc bija žēl, ka Īvai bija jāpamet Īrija brīdī, kad visi bija tā saliedējušies. Tāpat man ļoti patika tas, ka par spīti smagajiem apstākļiem, latvieši Īrijā svinēja nacionālos svētkus, ieturēja tradīcijas.
Romāns ir lielisks pierādījums latviešu tautas izturīgumam un optimismam, jo latvieši nekad nepadodas un par spīti smagiem apstākļiem, negribēšanai un citu tautu negatīvajai attieksmei spēj atrast sevī iekšēju spēku strādāt, censties un priecāties.
…
