| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Stratēģijas izstrādāšana | 4 | |
| Problēmatika | 5 | |
| Ekonomiskās politikas mērķi un principi | 5 | |
| Tautsaumniecības struktūrpolitika | 6 | |
| Ārpolitika | 9 | |
| Reģionālā politika | 11 | |
| Secinājumi un priekšlikumi | 11 | |
| Izmantotā literātūra | 14 |
Latvijas ekonomskā attīstība šobrīd ir ļoti strauja. Tomēr joprojām ir ļoti daudz darbu, kuri jāpaveic, kas nodrošinātu, lai augstie izaugsmes tempi turpinātos un mūsu valsts saredzamā nākotnē sasniegtu Eiropas Savienības valstu vidējo attīstības un labklājības līmeni. Lai to panāktu, politiķiem, zinātniekiem un uzņēmējiem jāvienojas par konkrētām mūsu valsts stratēģiskām ekonomiskās attīstības prioritātēm īsākā un garākā laika posmā un jāizstrādā priekšnosacījumus to īstenošanai, ņemot vērā pieiejamos finanšu resursus. Ekonomikas pētījumiem un jau izstrādātajiem nacionālajiem plānošanas dokumentiem jābūt šo prioritāšu izstrādes pamatā.
Joprojām nav izstrādāta un īstenota kompleksa valsts ilgtspējīgas ekonomiskās, politiskās un sociālās attīstības politika, tāpēc valsts attīstība kopumā ir bijusi nekonsekventa un vāji koordinēta, dažādās nozarēs un programmās koncepcijās ietvertie pasākumi nav savstarpēji saistīti. Biežās valdību maiņas ir kavējušas ilgtermiņa stratēģisku mērķu izvirzīšanu un sasniegšanu.
Ņemot vērā globalizācijas ietekmes palielināšanos un pēdējā desmitgadēs notikušās starptautiskās krīzes, pasaulē aizvien vairāk diskutē par to vai ekonomikas zinātne mūsdienās pietiekami efektīvi spēj prognozēt un analizēt ekonomiskus procesus. Tādēļ Latvijas ekonomikas zinātniekiem un pētniekiem būtu aktīvi jāsadarbojas ar Eiropas Savienības un pasaules zinātniekiem, jāveido tīkli informācijas apmaiņai par aktuāliem starptautiskiem notikumiem, kā arī jāapmainās ar pieredzi, kā rīkoties kritiskos gadījumos. Diemžēl, uz šodienu prakse liecina, ka Latvijas valdība pagaidām nav spējīga uzklausīt dažu ārzemju, kā arī pašu vietējo zinātnisko viedokli par ekonomiskās situācijas sabalansētības nodrošināšanas iespējam. Valdība uz šo brīdi joprojām balstās uz dažādu sķeptiķu domām un uz to faktu, ka valstiska iejaukšanās ekonomikā ir riskanta, tirgus pats uzstadīs visu savās vietās.
Lai gan makroekonomiskie rādītāji Latvijā pēdējo gadu laikā kopumā ir sabalansēti, kā arī ar ekonomiskajām reformās saistītie pasākumi ir ļāvuši stabilizēt ekonomisko situāciju, tomēr nav nodrošināta pietiekami strauja tautsaimniecības attīstība kopumā. Latvijas ekonomisko situāciju nosaka modelis, kuram raksturīga zema kvalificēta darbaspēka izmantošana un produkcijas ražošana ar mazu pievienoto vērtību. Šāds modelis nespēj nodrošināt pietiekamus ienākumus uzkrājumu un investīciju veidošanai, dinamiskus ekonomikas attīstības tempus, tātad tas neveicina augstas labklājības sasniegšanu nākotnē. …
Latvijas ekonomskā attīstība šobrīd ir ļoti strauja. Tomēr joprojām ir ļoti daudz darbu, kuri jāpaveic, kas nodrošinātu, lai augstie izaugsmes tempi turpinātos un mūsu valsts saredzamā nākotnē sasniegtu Eiropas Savienības valstu vidējo attīstības un labklājības līmeni. Lai to panāktu, politiķiem, zinātniekiem un uzņēmējiem jāvienojas par konkrētām mūsu valsts stratēģiskām ekonomiskās attīstības prioritātēm īsākā un garākā laika posmā un jāizstrādā priekšnosacījumus to īstenošanai, ņemot vērā pieiejamos finanšu resursus. Ekonomikas pētījumiem un jau izstrādātajiem nacionālajiem plānošanas dokumentiem jābūt šo prioritāšu izstrādes pamatā. Joprojām nav izstrādāta un īstenota kompleksa valsts ilgtspējīgas ekonomiskās, politiskās un sociālās attīstības politika, tāpēc valsts attīstība kopumā ir bijusi nekonsekventa un vāji koordinēta, dažādās nozarēs un programmās koncepcijās ietvertie pasākumi nav savstarpēji saistīti. Biežās valdību maiņas ir kavējušas ilgtermiņa stratēģisku mērķu izvirzīšanu un sasniegšanu. Ņemot vērā globalizācijas ietekmes palielināšanos un pēdējā desmitgadēs notikušās starptautiskās krīzes, pasaulē aizvien vairāk diskutē par to vai ekonomikas zinātne mūsdienās pietiekami efektīvi spēj prognozēt un analizēt ekonomiskus procesus. Tādēļ Latvijas ekonomikas zinātniekiem un pētniekiem būtu aktīvi jāsadarbojas ar Eiropas Savienības un pasaules zinātniekiem, jāveido tīkli informācijas apmaiņai par aktuāliem starptautiskiem notikumiem, kā arī jāapmainās ar pieredzi, kā rīkoties kritiskos gadījumos. Diemžēl, uz šodienu prakse liecina, ka Latvijas valdība pagaidām nav spējīga uzklausīt dažu ārzemju, kā arī pašu vietējo zinātnisko viedokli par ekonomiskās situācijas sabalansētības nodrošināšanas iespējam. Valdība uz šo brīdi joprojām balstās uz dažādu sķeptiķu domām un uz to faktu, ka valstiska iejaukšanās ekonomikā ir riskanta, tirgus pats uzstadīs visu savās vietās. Lai gan makroekonomiskie rādītāji Latvijā pēdējo gadu laikā kopumā ir sabalansēti, kā arī ar ekonomiskajām reformās saistītie pasākumi ir ļāvuši stabilizēt ekonomisko situāciju, tomēr nav nodrošināta pietiekami strauja tautsaimniecības attīstība kopumā. Latvijas ekonomisko situāciju nosaka modelis, kuram raksturīga zema kvalificēta darbaspēka izmantošana un produkcijas ražošana ar mazu pievienoto vērtību. Šāds modelis nespēj nodrošināt pietiekamus ienākumus uzkrājumu un investīciju veidošanai, dinamiskus ekonomikas attīstības tempus, tātad tas neveicina augstas labklājības sasniegšanu nākotnē.
