Vēlētāju uzvedības modeļi

Priekšvēlēšanu kampaņa ir pats redzamākais notikums, kas liecina par vēlēšanu tuvumu. Arvien biežāk mēs redzam dažādus aģitācijas plakātus uz ielām, reklāmas klipus televīzijā un saņemam dažādus partijas uzmanības apliecinājumus savās pastkastītēs.
8. Saeimas vēlēšanas no citām atšķīrās ar to, ka šīs bija pirmās vēlēšanas, par kurām partijām bija jāpaziņo savi izdevumi priekšvēlēšanu aģitācijai. Tādēļ šoreiz bija ļoti labi redzams cik kura partija tērē aģitācijai un tādējādi var spriest cik ļoti priekšvēlēšanu kampaņa ietekmē vēlētājus un vai lielākais atbalsts ir tām partijām, kuras aģitācijai tērē vislielākos līdzekļus.
Aplūkojot šo jautājumu var atbildēt uz jautājumu vai Latvijā vēlētāju ir iespējams iespaidot ar reklāmas palīdzību – vai vēlētājs ir pērkams – vai arī tas izdara savus secinājumus vērojot partiju darbību un tās programmu un tādējādi izšķiras par atbalstu kādam konkrētam politiskajam spēkam.
Kā redzams no pielikumā pievienotās 1. tabulas tad par šādu tendenci nebūtu pamata runāt, jo gandrīz visām partijām šie izdevumi ir līdzīgi. Izņēmums ir tikai politisko partiju apvienība PCTVL un Jaunais Laiks. PCTVL mazās izmaksas reklāmai var izskaidrot ar to, ka tai ir savs stabili, uz naturalizācijas rēķina, pieaugošs elektorāts un tā savu reklāmu izvieto tikai krievvalodīgajā presē, kur kopējais reklāmas apjoma pieaugums priekšvēlēšanu laikā ir salīdzinoši neliels un tādēļ arī reklāmas izmaksas ir stipri mazākas. Jaunā Laika salīdzinoši zemās izmaksas priekšvēlēšanu aģitācijai var izskaidrot ar to, ka tā ir jauna partija ar salīdzinoši spēcīgu līderi – Einaru Repši priekšgalā. Tā priekšvēlēšanu aģitācijā izmantoja nedaudz atšķirīgas metodes, jo Jaunā Laika deputātu kandidāti apmeklēja iedzīvotājus viņu dzīves vietās, uzklausot to problēmas un ieteikumus.
…