Savā esejā es apskatīšu abas medaļas puses – pieminēšu ieguvumus un zaudējumus pēc iestāšanas ES un mēģināšu atbildēt uz jautājumu: vai ieceres, kas bija liktas uz Latvijas dalību ES pirms iestāšanas atbilst šodienas reālitātei?
Sākšu ar negatīviem aspektiem. Eksperti kā visnegatīvākās jomas, kuras ietekmē Latviju, min ekonomiku, lauksaimniecību un sociālo sfēru.
Plaisa starp turīgajiem un trūcīgajiem palielinājusies. Vai valsts rūpējas par ģimeni? Vai maznodrošinātiem ir vairāk naudas? Nē. Tieši pretēji. Nabadzības līmenis mūsu valstī ir pārāk augsts. Pēc statistikas datiem apmēram 20 procenti strādājošo Latvijā saņem algu zem simts latiem mēnesī, toties mums ir vairāk kā 600 miljonāru, un rēķinot vidēji uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem, tas ir labākais rādītājs Eiropā.
Inflācijas līmenis pieaug neproporcionāli algu paaugstinājumam. Valdības nespēj un nevar ietekmēt inflācijas kāpumu, cenas jau sasniegušas Eiropas līmeni, bet joprojām minimālās mēneša darba algas apmērs Latvijā atpaliek no Igaunijā noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra, nemaz nerunājot par citām Eiropas valstīm. Ar Lietuvu Latvija iet praktiski kopsolī.…
