Vides komunikācijas ir process, kuram ir vajadzīgi vairāki uzdevumi un līdzekļi, lai procesa rezultātā sasniegtu mērķi, rezultātu, tie visi ir nepieciešami, lai mēs apzinātos kādas būs mūsu darbības sekas, prastu novērtēt apkārtējo vidi, rīkoties videi draudzīgi, to veidot un saglabāt nākamajām paaudzēm. Tāpēc arī svarīgs ir jautājums, kā mēs varam uzlabot vides komunikācijas, lai šis process attīstītos vēl sekmīgāk, kļūtu vēl efektīvāks.
Būtiski ir tas, ka pateicoties pētījumiem, jau 20. gadsimta 50. gados pakāpeniski sāka veidoties un mainīties cilvēku attieksme pret vidi. Manuprāt, vides komunikāciju sistēma Latvijā pēdējo gadu laikā ir uzlabojusies. Cilvēki kļūst aizvien vairāk informētāki par aktuāliem vides jautājumiem, un pievērš tiem arī lielāku uzmanību. Tam pierādījums, piemēram, ir Lielā talka, kas notika 2008. gada rudenī un tagad nesen, šī gada pavasarī, kurā arī es piedalījos. Vispatīkamākā ir apziņa, ka tu esi rīkojies videi draudzīgi, to sakopis. Esmu novērojusi, ka pēdējā laikā daudzi cilvēki staigā ar auduma maisiņiem, un arī tas ir panākts ar cilvēku informēšanu un izglītošanu. Arī daudzi lielveikali ir atteikušies no plastmasas maisiņiem, tā vietā piedāvājot maisiņus, kas nodara mazāku kaitējumu videi, piemēram, papīra, vai auduma maisiņus.…
