Kā ir teicis J.S.Kounins, „Lai sāktu darboties pat vislabākā programma, skolotājam ir jāprot izvēlēties piemērotus klasvadības paņēmienus, lai skolēni sāktu strādāt un aktīvi piedalītos stundā”. Ja pieņem, ka disciplīna ir kārtība, tad šai kārtībai būtu jābūt demokrātiskā ceļā noteiktai. Tas, vai šī kārtība būs vai nebūs panākta labvēlīgi, ir atkarīgs no skolotāja. R.Dreikurs ir teicis, ka „disciplīna ir visas izglītības atbalsta punkts. Bez disciplīnas abi – gan skolotājs, gan skolēns – atrodas disbalansā un klasē nevar notikt pienācīga mācīšanās”. Mūsdienu skolā šo disciplīnu nodrošina efektīva klasvadība, un tās mērķis ir ne tikai uzturēt klasē kārtību, bet arī sekmēt skolēna pašdisciplīnas attīstību un nostiprināšanos. Savukārt, lai šī klasvadība būtu sekmīga, skolotājam jābūt humānistam. Kā uzskata K.Rodžers – visatļautība nav atbalstāma, tomēr autoritārisms arī nesekmē skolēnu pašdisciplīnas veidošanos. Skolotāja mērķis ir palīdzēt attīstīties bērnam kā personībai. Un pilnvērtīga personība ir pašdisciplinēta personība.…
