Vērtējums:
Publicēts: 09.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Aizgādnība', 1.
  • Referāts 'Aizgādnība', 2.
  • Referāts 'Aizgādnība', 3.
  • Referāts 'Aizgādnība', 4.
  • Referāts 'Aizgādnība', 5.
  • Referāts 'Aizgādnība', 6.
  • Referāts 'Aizgādnība', 7.
  • Referāts 'Aizgādnība', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Personas, kam vajadzīga aizsardzība, kā arī mantu, kas palikusi bez pārvaldītāja, uztic aizbildņu vai aizgādņu gādībai, kuriem minētās personas un manta jāpārstāv.[1]
Atšķirībā no aizbildnības, ko nodibina pār nepilngadīgajiem, aizgādnība var tikt nodibināta:
1)pār personām, kuras tiesa atzinusi par rīcības nespējīgām gara slimības vai plānprātības dēļ;
2)pār personām izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ;
3)pār promesošu un pazudušu personu mantu;
4)pār mantojuma masu;
5)pār konkursa masu.
Aizbildnības un aizgādnības lietas pārzina attiecīgās bāriņtiesas – pilsētās un pagasttiesas – pagastos.
Aizgādnis ir persona, ko ieceļ vai atbrīvo no tās pienākumiem bāriņtiesa, pamatojoties uz tiesas spriedumu par aizgādnības nodibināšanu vai izbeigšanu. Par aizgādni pirmajā kārtā ir jāieceļ aizgādnībā nododamā laulātais vai kāds no tuvākajiem radiniekiem, kā arī jāievēro mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojums. Aizgādnis pār pilngadīgajiem pakļauts attiecīgiem noteikumiem par aizbildnību pār nepilngadīgajiem, ciktāl tie nav pretrunā ar aizgādnības noteikumiem.[2]
Aizgādnis visās aizgādnības lietās darbojas patstāvīgi un ved tās ar saimnieka tiesībām, svarīgākajos gadījumos lūdzot bāriņtiesas norādījumus.

Tā kā bieži vien tiek jaukti tādi trīs jēdzieni kā “aizgādnība”, “aizgādība” un “aizbildnība”, tad es vēlējos iepazīties tuvāk tieši ar aizgādnības jēdzienu, jo tas, manuprāt, ir svešāks un nav tik bieži sastopams. Mana darba mērķis bija izprast aizgādnības būtību un nepieciešamību to reāli pielietot dzīvē. Mērķa sasniegšanai es izvirzīju uzdevumus: 1)noteikt aizgādnības funkcijas; 2)izpētīt Civillikumā ietverto informāciju par aizgādnību; 3) prast nošķirt aizgādnību no aizbildnības un aizgādības.
Plānprātīgie, kam tomēr netrūkst vajadzīgās prāta spējas parastu lietu pārziņai, var paši pārvaldīt savu mantu un ar to brīvi rīkoties. Turpretī garā slimie, kam trūkst visu vai lielākās daļas garīgo spēju, atzīstami par rīcības nespējīgiem un tiesiski nespējīgiem pārstāvēt sevi un pārvaldīt savu mantu un ar to rīkoties, tādēļ par viņiem ieceļama aizgādnība.[1] …

Atlants