-
Indija no senajiem līdz jaunajiem laikiem
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | ||
| Vissenākie akmens laikmeta iedzīvotāji | ||
| Pilsētas | ||
| Āriešu cilšu raksturojums | ||
| Āriešu darbība | ||
| Āriešu dievi | ||
| Sabiedrības dalījums kārtās | ||
| Indiešu reliģija | ||
| Apvienošanās vienotā valstī | ||
| Guptu valsts | ||
| Ziemeļindija | ||
| Akbara rosība | ||
| Portugāle | ||
| Citu valstu iesaistīšanās |
Ziemeļindija.
14. gs Ziemeļindija nonāca Timuras valsts sastāvā. 16.gs sākumā, Timura un Čingishana dzimtas pēcnācējs – Bāburs – uzsāka plašus iekarojumus dienvidu virzienā. Armija Bābura ietekmē iekaroja milzīgas teritorijas. Bābura mazdēlamAkbaram izdevās pakļaut gandrīz visu Indostānas pussalu. Akbars sevi dēvēja par Lielo Mogolu; tā radās impērijas apzīmējums – Lielo Mogolu impērija.
Akbara rosība.
Akbars daudz darīa, lai veidotu valstī kārtību, kurā varētu sadzīvot hindusi un musulmaņi. Katras reliģijas pārstāvjiem bija tiesības spriest tiesu pēc saviem tradicionālajiem likumiem. Akbars pat mēģināja radīt jaunu Indijas apstākļiem universālu reliģiju. Lai panāktu savstarpēju saskaņu ar vietējo sabiedrības eliti, savā harēmā Akbars ņēma dažādu tautību sievas.
Portugāle.
Kopš 16.gs Indijas okeānā saimniekoja Portugāle.Portugāļi iespiedās Indijas ostu pilsētās.Par Portugāles centru kļuva Goa pilsēta Indostānas pussalas rietumu piekrastē. Te veidojās jauna un bagāta portugāļu koloniālā buržuāzija. Tur drīz parādījās eiropiešu ēkas – renesanses un baroka stilā celtās baznīcas un grandiozas pilis.
…
