Vita Zelče. Latviešu avīžniecība: Laikraksti savā laikmetā un sabiedrībā. 1822–1865.
(Latviešu avīžniecība: Laikraksti savā laikmetā un sabiedrībā. 1822–1865. Rīga: Zinātne, 2009. 56.–63., 451.–456. lpp.)
• 18.g.beigās un 19.gs.sākumā Baltijas sabiedrības struktūra – izteikti tradicionāli hierarhiska, balstīta uz mantojuma sociālo un juridisko statusu. Iedzīvotājus grupēja muižniekos, garīdzniekos, namniekos un brīvajos cilvēkos, kā arī zemniekos (līdz brīvlaišanai - dzimtzemniekos).
• Valdošā kārta – muižniecība – vācieši vai pārvācotie cittautieši Kurzemē, Vidzemē, poļi Latgalē. Dižciltīgo skaits nepārsniedza 3% no iedzīvotāju skaita (visvairāk Latgalē)
• Garīdznieki - pilnībā atkarīgi no muižniekiem, kuriem bija patronāta tiesības.
• Mēģinot kļūt par muižkungiem, garīdznieki reizēm kļuva neuzticīgi garīgajiem uzskatiem.
• Namnieku un brīvo cilvēku īpatsvars – ap 20%.
• Zemnieks = latvietis
• 19.gs.sākumā zemnieki veidoja 79-94% no Kurzemes, Vidzemes, Latgales iedzīvotāju skaita.
• Dzimtbūšanas laiks latviešu attieksmē pret dzīvi, tagadni, savu esamību kultivēja stoicismu – pakļaušanos liktenim, spēju izturēt tā pāridarījumus, pielāgošanos, lai izdzīvotu. Svešiniekiem nebija ļauts ielūkoties latvieša prāta un jūtu pasaulē.
…
