| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Revīzijas būtība | 5 |
| 2. | Valsts kontroles revīzijas reglaments | 10 |
| Secinājumi | 17 | |
| Literatūras saraksts | 20 |
1. Finanšu revīzijas, kuru ietvaros revidenti izvērtē:
– vai finanšu pārskatos nav būtisku kļūdu vai neatbilstību,
– vai finanšu pārskats sagatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām un grāmatvedības standartiem, un izsaka atzinumu par finanšu pārskatiem.
Valsts kontroles atzinumi var būt:
• bez iebildēm - ja revidents secina, ka finanšu pārskati kopumā sniedz patiesu un skaidru priekšstatu saskaņā ar finanšu pārskatiem izvirzītajām prasībām;
• ar iebildēm - ja revidents secina, ka nevar sniegt atzinumu bez iebildēm, vai domstarpības ar revidējamās vienības vadību vai revīzijas apjoma ierobežojumi tik būtiski un dziļi neietekmē finanšu pārskatus, lai būtu nepieciešams sniegt negatīvu atzinumu vai atteikties sniegt atzinumu;
• negatīvs - ja revidents secina, ka domstarpību ietekme uz finanšu pārskatiem ir tik būtiska un ietekmējoša, ka atzinums ar iebildēm nav piemērots, lai skaidrotu finanšu pārskatu maldinošo vai nepilnīgo raksturu.…
Revīzija ir darbības un darījumu pareizuma un likumīguma pārbaude, ko iniciē augstāka institūcija, īpaši saimnieciskajā un finanšu jomā; revīziju veic, pārbaudot mantiskā stāvokļa uzskaiti, saimnieciskās darbības rezultātu pierakstus, finanšu pārskatus, kontus u. tml.; revīzijas mērķis — konstatēt pārkāpumus. [4.] Nav un nevar pastāvēt tādi revīzijas standarti, kas būtu universāli lietojami visās situācijās un apstākļos, ar kādiem revidentam var nākties sastapties. Tāpēc revidentam jāuzskata, ka SRS ir pamatprincipi, kuriem jāseko, veicot savu darbu. Konkrētās procedūras, kas nepieciešamas, lai ieviestu šos standartus, tiek veiktas, vadoties no atsevišķu revidentu profesionālās sagatavotības un atkarīgas no katra atsevišķa gadījuma apstākļiem. Šie standarti prasa, lai revīzija tiktu plānota un veikta tā, lai iegūtu pietiekamu pārliecību, ka finansu pārskats nesatur būtiskas neatbilstības, ka revīzija ietver to pierādījumu pārbaudi, kas pamato finansu pārskatā iekļautās summas un skaidrojumus. Finansu pārskatu revīziju mērķis ir sniegt atzinumu, vai finansu pārskati visos būtiskajos aspektos sagatavoti saskaņā ar pastāvošajiem finansu pārskatu sagatavošanas principiem vai citiem kritērijiem, un revidents var sniegt atzinumu, ka: • finansu pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par organizācijas finansiālo stāvokli; • finansu pārskats visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo organizācijas finansiālo stāvokli, izņemot to, ka bilancē nav uzrādīts …; • finansu pārskats ir maldinošs, jo pārskata nepilnība skar fundamentālus jautājumus, kā, piemēram…; • netiek sniegts atzinums par finansu pārskatu, jo pārbaudes ierobežotie apjomi ir tik būtiski, ka nav iespējams gūt priekšstatu par finansu pārskatu kopumā, un daļēji iegūtā informācija ir nepietiekama atzinuma sniegšanai. Lai revidents varētu nonākt pie atzinuma par revidējamo objektu un sniegt par to pamatotu, profesionāli sagatavotu slēdzienu, jāiegūst revīzijas pierādījumi. SRS noteic, ka revidentam jāiegūst pietiekami un atbilstīgi pierādījumi tādu secinājumu izdarīšanai, uz kuriem balstīt savu atzinumu. Revīzijas veiksme ir atkarīga no ļoti daudziem faktoriem, pats galvenais, protams, ir revīzijas pierādījumi, tiem ir jābūt pietiekamiem, kas ir kvantitātes mērs, un atbilstīgiem, kas ir kvalitātes mērs. Revīzijas veiksmi pierādījumu iegūšanā visvairāk ietekmē revidenta profesionalitāte un viņa zināšanas par pārbaudāmo objektu un kopumā par nozari, pie kuras pieskaitāms pārbaudāmais objekts. Revīzijas pierādījumu ticamību nosaka pieejamās informācijas avoti, to iegūšanas veids un ticamība. Revidenta pieredze, profesionalitāte palīdz izvēlēties vispiemērotākos informācijas avotus, noteikt revīzijas metodes.
